kas ir atbildīgs, ja dossietas atbilde nav pareiza

Atbildība gulstas uz uzņēmumu, nevis uz sistēmu

Uzņēmums, kurš izmanto dossieru, ir un paliek atbildīgs par katras atbildes pareizību, kas tiek nosūtīta klientam. Ķēdes dossieta sniedz tikai to, kas kādreiz ir ievadīts — atjaunināti dati no Komercreģistra, iepriekš aizpildīts ISO 27001 statuss, NIS2 pasākums, kas iepriekš ir atzīmēts kā "pieejams". Supplia atpazīst jautājumus un pieņem priekšlikumus atbildēm, bet nepārbauda, vai atbilde joprojām ir aktuāla, un nenoverot, vai tā ir pareiza. Šis solis — piekritums vai nē — ir lietotāja apstiprinājums katrai atbildei, pirms kaut kas tiek iesniegts klienta portālā.

Tas nozīmē praktiski, ka kļūdaina atbilde iesniegtajā jautājumu sarakstā ir uzņēmuma kļūda, pat ja atbilde tika piedāvāta automātiski. Uz jautājuma par darbinieku skaits vai gada apgrozījumu tas parasti ir jautājums par novecojuša skaitļa labošanu. Uz jautājumu, kas ietilpst NIS2 direktīvas 21. panta 2. punkta desmit pasākumos, ir lielāka nozīme: ja dossieta saka, ka pasākums ir ieviests, bet tas vairs nav tā, un šī atbilde tiek apstiprināta un iesniegta, tad tā ir pašas uzņēmuma deklarācija savai klientai — nevis no Supplia.

Kāpēc tas izriet no platformas lomas

Supplia neko neizskatīja, neizsaka un nesertificē: nav skaņas, nav zīmes un nav satura novērtējuma tam, kas dossieras ir, tikai jautājumu atpazīšana un iepriekš konstatēto atbilžu iesniegšana. Apstiprinājums katrai atbildei ir moments, kad atbildība ir skaidri uzkrauta lietotājam, un iesniegšana klienta portālā notiek pašam uzņēmumam, nevis Supplia. Pamatfaktu gadījumā tāda pati loģika ir spēkā kā citiem pamatdatiem, piemēram, darbības vietas adrese vai reģistrācijas numurs: avots ir ārējais vai iepriekš pašu iesniegts, un aktuālu turpināšana ir uzņēmuma uzdevums.