jautājumkopa jautā, vai mums ir krīzes plāns kibernēts incidentes gadījumā

Krīzes plāns ietilpst biznesa nepārtrauktībā, nevis incidentu reaģēšanā

Jautājums par "krīzes plānu hakera uzbrukuma gadījumā" praksē jautā divas lietas vienlaikus, un atbilde ir atkarīga no tā, kura no abām jums ir. Pirmā ir nepārtrauktības plāns: kā paliek pakalpojuma sniegšana spēkā vai kā to atjauno neatkarīgi no tā, kas tieši ir noticis. Otrā ir incidentu reaģēšanas plāns: kas dara ko, tiklīdz tiek atklāts hakera uzbrukums, kurš tiek informēts, kā tiek ierobežots incidents. Daudzi uzņēmējpersonu ir otrajam un pirmajam nē, vai otrādi, un tad ievada "jā" uz jautājumu, kas faktiski prasa abas.

Ja tev ir tikai neformāls plāns — dažas vienošanās, ko visi zina, bet kas nekur nav pierakstītas — tad "nē" parasti ir godīgākā atbilde, ar skaidrojumu, ka pieeja tomēr pastāv, bet nav fiksēta. Ja tev ir nepārtrauktības plāns bez atsevišķas kibernetiskās komponentes, tad pārbaudī, vai tas skaidri nosaucas kibernetisks incidents kā scenārijs; ja nē, tad tas ir plaisas, ko klients bieži signalizē. Šis jautājums stingri skar vai ir rezerves kopijas un ārkārtas pasākums pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai un vai ir procedūra drošības incidentu apstrādei — vispirms atbildi uz šiem diviem, tad šis jautājums bieži vien iegrimst sev paredzētajā vietā.

Kur tas atgriežas 21. panta 2. punktā NIS2

21. panta 2. punkts Direktīvai (ES) 2022/2555 nosaka "biznesa nepārtrauktību, piemēram, rezerves kopiju pārvaldīšanu un katastrofālo atveseļošanu, un krīzes pārvaldīšanu" kā vienu no desmit obligātajiem pasākumiem — tātad nepārtrauktība un krīzes pārvaldīšana ir tur kopā, nevis kā divas atsevišķas prasības. ISO/IEC 27001 pielikumā A ir līdzīgs pārvaldības pasākums ICT-pagatavošanai biznesa pārtraukuma gadījumā. Nīderlandes Kiberndrošības likums, kas šo prasību pārveido, stājas spēkā 2026. gada 15. augustā.